**

Ārpus stiklam ir tikai izplūdusi masa. Koki, ieķērušies viensotrā dejos savādu riņķa danci. Un vilciens tikai lien tālāk. Cauri mežam kā rēta stiepjas sliedes, kā čūskas. Tās ložņā tieši zem manis.

Kas notiks, kad zeme sagrūs zem mums, un debesis izgaisīs ieelpās? Vēl gabaliņu debess, lūdzu, jā, divi lati. Vesels grozs debesu, un tikai uz mirkli pietiks.

Es esmu gaisa narkomāns. Bez gaisa es esmu kā bez sapņa. Tukšs un gatavs agonijai. Vēl vienu devu, un uz sekundi man būs gana. Es krāšu ieelpas, un liešu izelpās. Iešņaukšu savas ādas dāvāto gaisu. Uz mirkli. Elpošu kokus, elpošu kokos, gribu būt koks. Izelpa uz āru. Varbūt gaiss ieelpo, kad koks izelpo? Mēs dzīvojam ieelpā, zini. Gaiss ieelpo kokā, koks izelpo gaisā. Mēs dzīvojam ieelpā. Mēs alkatīgi izrijam ieelpu, un atkal gaiss ieelpo kokā. Tikai ieelpa-izelpa ir mūsu upe, mūsu tecējums.

Savādi, ka šis sapnis ir tik lēns. Piecieš mūs tik ilgi. Vienu brīdi tam apniks.

Man apnika paskaidrot. Jūs neko nesaprotat, nekas. Kāds man labums no jūsu sapratnes? Man nevajag cilvēku, kam vajag paskaidrojumu maniem vārdiem. Re, te ir vārti, vari iet. Es nogurstu paskaidrojot, ieskaidrojot, izskaidrojot. Paldies, atā, uz citu reizi. Kad sapratīsi, vari nākt atpakaļ.