Es gaidu mirkļus
Bet tie paskrien kā vilcieni garām
Es skaitu brīžus
Bet skaits sajūk jau iesākumā
Cieši nolēmusi
Ka kaut kas ir sagaidāms vienmēr
Es velku tuvākus brīžus
Kā zivis makškeres āķī
Bet tikko tuvāk tie nāk
Tā izgaist vēl neizjusti
Es ceru uz mūžību mirklī
Līdz apjaust man nākas, kaut smagi
Ir mirklis kā mūžība īss
Un laiks man ir sastindzis gaidās
Viss kopums ir ritošs kā upe
Ne stādināt to, ne krāt
Tik vējot un grimt kā puteklim vieglam
Tas viss, un vairāk nekā.
