Un es sēdēju

Starp divām svecēm

Kam nezinu vārda

Un dūmi ar mežģīnēm

Rakstīja poēmas istabas sienās

Tās izbalēs

Sienas izbalēs baltas kā geišas vaigi

Un es redzēju

Liesmā kā hipnotizēts

Raugās kāds puteklis

Pa durvju spraugu

Un tad zvaigznes

Iezibējās vēl spožāk

Sienas apglāstot maigi

Kā taureņa spārniem

Sveķi pilēja lēni

Ceremoniāli

Kā nupat kronēti

Karaļdēli

Tur kaujā kritušo kaudze

Un ēnas līst zemāk

Daktij aizlūstot ievaidas

Liesma un

Zvaigznes sniedz māsai

Paklāju zelta

Te palika karaļvalsts

Kritusī ēra

Ēnu apvīts no stūra

Manī puteklis raugās.