Un es sēdēju
Starp divām svecēm
Kam nezinu vārda
Un dūmi ar mežģīnēm
Rakstīja poēmas istabas sienās
Tās izbalēs
Sienas izbalēs baltas kā geišas vaigi
Un es redzēju
Liesmā kā hipnotizēts
Raugās kāds puteklis
Pa durvju spraugu
Un tad zvaigznes
Iezibējās vēl spožāk
Sienas apglāstot maigi
Kā taureņa spārniem
Sveķi pilēja lēni
Ceremoniāli
Kā nupat kronēti
Karaļdēli
Tur kaujā kritušo kaudze
Un ēnas līst zemāk
Daktij aizlūstot ievaidas
Liesma un
Zvaigznes sniedz māsai
Paklāju zelta
Te palika karaļvalsts
Kritusī ēra
Ēnu apvīts no stūra
Manī puteklis raugās.