Klusējumi

Klusējumi saklusējās kopā
Un kļuva par visumu
Netaustāmu
Bez robežām
Bet tomēr noteiktu

Viņiem vēl nebija vārda.
Viņiem bija skaņa

Esi dzirdējis jūru pirms vētras?
Es dzirdējs koku, pāris sekundes
Pirms nolūšanas?
Esi dzirdējis grāmatu
Mazu mirklīti, pirms tā pieskaras grīdai
No kritiena?
Tāda bija vņu skaņa
Skaņa, kas skan
Pirms kaut kā liela
Viņi skan - pirms -
Viņu skaņa vienmēr tāda ir

Satraucoša

Klusumā palika pārāk pirmstoši
Klusums bija kļuvis tik blīvs, ka viņā
Tāpat kā smilšu kastē
Varēja radīt visu, kas nāk prātā
Jo nekas vēl nebija izdomāts

Viņi radīja visuma bērnus
Tagad mēs sakām, ka ir vairāk visumi
Bet visums taču ir
Viss - ums.
Tātad - viss.
Katrā visumā citi - viss.

Visums klusē
Klusums apņēmis visumus
Kā gādīga vistu māte
Pirms dēšanas
Visumi sāka spēlēties
Radās sistēmas, shēmas

Un uz vienas no mazajām smilšu bumbiņām
Radās radības - kuras radīja visums
Uz citām arī

Radības satikās.
Izdomāja, ka viena no bumbiņām
Ir pārāk garlaicīga
Izveidoja laborotoriju
Paņēma sevi un vēl šo to
Radīja cilvēku
Tādu, kā redzi spogulī.

Garlaicīgi, vai ne
Klusums joprojām pirmstoši klusē
Tātad vēl nekas nav beidzies
Ja jau vēl ir - pirms.

Pirms.