trešdiena, 2012. gada 29. februāris



Tev jāatmet cerības
Un jāiekaļ važas zobos
Tev jāievelk elpa
Un jāvelk
Ja spēj

Es pacelšu vezumu 
Uz vienradža muguras
Bet tikai tad
Ja vienradzi ieraudzīt spēsi

Vai redzi?

Es paslēpšu sāpes
Zem vāravu pilsdrupām
Tikai neej tai ūdenī peldēt.
Redzi, kā sāpes
Met sarkanus burbuļus 
Pret debesīm?

Es nomaskēšu tavus solījumus
Tos, kurus nekad nepildīsi,
Tos, kurus esi aizmirsis
Es nokrāsošu tos kapakmens krāsā
Es aprakšu tos pie kapa
Tur to sagrauzīs
dzīvē vīlušies tauriņi

Bet jāelpo būs mums

Es varu mēģināt
sadedzināt tavas domas un vārdus
Un laiku, kurš izkropļots

Es varu to visu

Arī tevi es varu aprakt
Piesiet pie sārta 
Un noslīcināt

Es neesmu nekur
Es esmu pie finiša
Es pavadīšu tevi
Tad, kad tev nebūs neviena cita
Kam pajautāt ceļu

Bet pagaidām
Es tevi gaidu
Velc
Važas
Es varu pacelt tās uz vienradža astra
Bet vai tu spēj
Saredzēt vienradzi?

Es varu palīdzēt
Tikt ātrāk uz priekšu
Līdz galam
Pie manis

Tavas čaumalas
Bez ūdens, bez gaisa
Bez dzīvības

Tās mēs atdosim atpakaļ
Kas nav 
To nevar paņemt līdzi



Tu esi?
 
Un zini,
Tas laiks nav tik tālu
Tik tālu, kā šķita
Tas paskrēja garām
Jau sen

Un vai tu to pamanīji?
Vai sadzirdēji tā elpu?
Vai sajuti vēso pieskārienu?

Vai tu esi pieskāries laikam?
Ieniris iekšā, 
Ievilcis elpu,
Un skaitījis līdz 
trīs?

Esi?
 

svētdiena, 2012. gada 26. februāris

Vēl briesmīgāks par nelaimi
Ir pārāk ieildzis miers
Tad šķiet, ka tūlīt, tūlīt
                           Varbūt šai pašā mirklī
Visa pasaule nogrūs pār tevi,
Atstājot vienīgi putekļus'
Gaisā
Un mazlietiņjūtamu 
Miesas smaku

Kad ievārījums 
Ir pārāk ilgi stāvējis mierā
Pār to pārvelkas 
glumi brūns
Un tad nākas pielietot
Vardarbīgākas metodes
Piemēram,
Karoti.



Ja laime ir pārāk ilga
Tad šķiet,
Ka tepat aiz stūra
Glūn melna, melna
Melna, melna diena.