trešdiena, 2012. gada 29. februāris



Tev jāatmet cerības
Un jāiekaļ važas zobos
Tev jāievelk elpa
Un jāvelk
Ja spēj

Es pacelšu vezumu 
Uz vienradža muguras
Bet tikai tad
Ja vienradzi ieraudzīt spēsi

Vai redzi?

Es paslēpšu sāpes
Zem vāravu pilsdrupām
Tikai neej tai ūdenī peldēt.
Redzi, kā sāpes
Met sarkanus burbuļus 
Pret debesīm?

Es nomaskēšu tavus solījumus
Tos, kurus nekad nepildīsi,
Tos, kurus esi aizmirsis
Es nokrāsošu tos kapakmens krāsā
Es aprakšu tos pie kapa
Tur to sagrauzīs
dzīvē vīlušies tauriņi

Bet jāelpo būs mums

Es varu mēģināt
sadedzināt tavas domas un vārdus
Un laiku, kurš izkropļots

Es varu to visu

Arī tevi es varu aprakt
Piesiet pie sārta 
Un noslīcināt

Es neesmu nekur
Es esmu pie finiša
Es pavadīšu tevi
Tad, kad tev nebūs neviena cita
Kam pajautāt ceļu

Bet pagaidām
Es tevi gaidu
Velc
Važas
Es varu pacelt tās uz vienradža astra
Bet vai tu spēj
Saredzēt vienradzi?

Es varu palīdzēt
Tikt ātrāk uz priekšu
Līdz galam
Pie manis

Tavas čaumalas
Bez ūdens, bez gaisa
Bez dzīvības

Tās mēs atdosim atpakaļ
Kas nav 
To nevar paņemt līdzi



Tu esi?
 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru