Tev jāatmet cerības
Un jāiekaļ zobi važās
Un jāiekaļ zobi važās
Tev jāievelk elpa
Un jāvelk
Ja spēj
Es pacelšu vezumu
Uz vienradža muguras
Bet tikai tad
Kad vienradzi ieraudzīt spēsi
Vai spēsi?
Es paslēpšu sāpes
Zem vāravu pilsdrupām
Tikai neej tai ūdenī peldēt.
Redzi, kā sāpes
Met sarkanus burbuļus
Pret debesīm?
Es nomaskēšu tavus solījumus
Tos, kurus nekad nepildīsi,
Tos, kurus esi aizmirsis
Es nokrāsošu tos kapakmens krāsā
Es aprakšu tos pie kapa
Tur to sagrauzīs
dzīvē vīlušies tauriņi
Bet jāelpo būs mums
Es varu mēģināt
sadedzināt tavas domas un vārdus
Un laiku, kurš izkropļots
Es varu to visu
Arī tevi es varu aprakt
Piesiet pie sārta
Un noslīcināt
Es neesmu nekur
Es esmu pie finiša
Es pavadīšu tevi
Tad, kad tev nebūs neviena cita
Kam pajautāt ceļu
Bet pagaidām
Es tevi gaidu
Velc
Važas
Es varu pacelt tās uz vienradža astra
Bet vai tu spēj
Saredzēt vienradzi?
Vai laiks pienācis?
Vai laiks pienācis?
Es varu palīdzēt
Tikt ātrāk uz priekšu
Līdz galam
Pie manis
Tavas čaumalas
Bez ūdens, bez gaisa
Bez dzīvības
Tās mēs atdosim atpakaļ
Atpakaļ smiltij
Un akmeņiem
Tie paturēs savu daļu
Neskaties atpakaļ -
Laika vairs nav
Mēs sēžam laikam uz muguras
Mēs esam vienādi ātri
Tu nepaspēsi pamirkšķināt
Un nav vairs
Atpakaļ ceļa.
Viss palicis nepazīstams
Viss miglā tīts.
Un akmeņiem
Tie paturēs savu daļu
Neskaties atpakaļ -
Laika vairs nav
Mēs sēžam laikam uz muguras
Mēs esam vienādi ātri
Tu nepaspēsi pamirkšķināt
Un nav vairs
Atpakaļ ceļa.
Viss palicis nepazīstams
Viss miglā tīts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru