Mēs esam kā medū iemērkts vasks. Mīksti un lipīgi kā mušpapīrs. Saldi kā konfektes, bet vidū - rūgts, tik rūgts, kā vilšanās par viltoto prieku, ak, aicinājums tik salds tavām ausīm, un ausis ir antena, tās tuvāk velk priekam, līdz iekodies niekos, un, ak, vilšanās rūgtā, jo zem medus ir vasks, sastindzis kā lauva pirms lēciena, ahā, un nu tu esi ielipis uz mūžiem, tikai smaidi, tu taču negribi, lai citi tiek pasargāti no viltotā prieka? Ja tev bija rūgti, lai rūgti tiek citiem, tāpēc smaidi, jā, manta kļūst laba, par rūgtākā, tikai attieksmi citu un reklāmu vajag, ja ir skaisti vārdi, vairāk nekā nevajag, jo vārdi tek ausīs un ausis ir antenas, tās tuvāk velk priekam, tuvāk, tuvāk....